Karš Ukrainā ir satricinājis lauku zemes tirgus cenas, kas pēdējo mēnešu laikā ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētika.

To rāda SIA Latio dati. “Interesi par lauksaimniecības zemes iegādi izrāda ne tikai pašmāju jaunie un arī stabili augošie lauksaimnieki, bet arī ārzemnieki, kuri vēlas nodarboties ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar enerģētiku – it īpaši saules paneļu parku ieceru realizāciju,” stāsta SIA Latio Mežu un lauksaimniecības zemju pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Viņš atzīst, ka lauku zemes cenu pieaugums iepriekšējos gados ir novērots ap 10%, bet pēdējo mēnešu laikā ļoti strauji pieaudzis tieši vislētāko lauku zemju cenu apmērs. “Tās zemes, kuru cena 2020. gadā bija ap 800 eiro par hektāru, tagad maksā jau ap 2000 eiro, un tās lielākoties ir Latgalē,” uz lūgumu minēt, kāds ir šis cenu pieaugums, atbild S. Lūkins. Viņš norāda, ka tajā pašā laikā kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm šis cenu pieaugums procentuālā izteiksmē ir ap 10–15%, kaut arī, protams, ja zemes hektārs maksāja ap 7000 eiro, tad tagad tā cena jau sasniegusi 8000 eiro, tas tik un tā ir ļoti būtisks pieaugums.

Latio dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas 2020. gadā maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro. Jāņem vērā, ka lauksaimniecības zemes cenai svarīga ir ne tikai tās atrašanās vieta un kvalitāte, bet arī meliorācijas sistēmas esamība un darbība, kopējā platība, īpašuma sastāvs un esošā infrastruktūra (ceļi, to stāvoklis).

Zeme — pārtikai

“To neviens nezina, jo ir vairāki faktori, kas ietekmē un var ietekmēt vēl būtiskāk lauku zemes tirgu,” uz jautājumu par tālākajām zemes cenu pieauguma prognozēm atbild S. Lūkins. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka karš Ukrainā ir izraisījis vairākas būtiskas pārmaiņas, kuras gan tieši, gan pastarpināti ietekmēs lauksaimniecības zemes Latvijā. “Jau Covid-19 pandēmijas laikā sākās pārtikas cenu pieaugums, ko vēl vairāk pastiprināja Krievijas invāzija Ukrainā, jo īpaši tāpēc, ka gan Krievija, gan Ukraina ir būtiskas spēlētājas dažādu lauksaimniecības produktu un pārtikas preču tirgū, proti, kviešu, arī rapša, saulespuķu utt. piegādātāji Eiropas tirgum, un nav pārliecības (gan tāpēc, ka Ukrainai nebūs, ko pārdot, gan tirdzniecības embargo Krievijai dēļ) par šādu preču piegādēm šogad,” tā S. Lūkins. Viņš norāda, ka šis ir viens no lielākajiem lauksaimniecības zemju cenu straujāka pieauguma stimulatoriem.

Visu rakstu lasiet 26.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!l

Informācijas avots